Lauztās priedes.

Vējš augstākās priedes nolauza,

Kas kāpās pie jūrmalas stāvēja - 

Pēc tālēm tās skatieniem gribēja sniegt,

Ne slēpties tās spēja, ne muguru liekt :

" Tu lauzi mūs, naidīgā pretvara, - 

Vēl cīņa pret tevi nav nobeigta.

Vēl ilgās pēc tāles dveš pēdējais vaids,

Ik zarā pret varu šņāc nerimstošs naids ! ... "

Un augstākās priedes pēc lūzuma

Par kuģiem no ūdeņiem iznira, - 

Pret vētru lepni cilājās krūts,

Pret vētru cīņa no jauna dūc :

" Brāz bangas tu, naidīgā pretvara, - 

Mēs tāles sniegsim, kur laimība.

Tu vari mūs šķelt, tu vari mūs lauzt, - 

Mēs sniegsim tāles, kur saule aust ! ... "

/ Rainis / 

Jāatzīst, galerija neatbilst ne nosaukumam, ne dzejolim.. Tomēr šīs bildes tapa netālu no Raiņa lauzto priežu pieminekļa. Kaut kāda noskaņa tomēr ir, ne tik agresīva un nemierīga, bet gan viegla.. It kā pēc visiem dzejolī aprakstītajiem pārdzīvojumiem..

Sūnu paklājs.

Ārā ir vāja, saule, kura maigi apsilda zemi un  ar saviem stariem viegli apspīd aukstās, mazliet atkusušās sūnas..

Pa pusei pavasaris..

Ārā vēl ir ziema, ir 13. februāris.. Bet noskaņas jau sliecas uz pavasara pusi, ieraugot zaļos ķērpjus, zāģu skaidas ( kaut gan tās ir viegli klātas ar sniegu ) un ieraugot to, kā zāles zaļā krāsa mijas ar sasalušo sniegu.
Bilžu ir patiešām daudz, bet izlēmu daļu nepublicēt, lai nebūtu pārāk liela vienveidība.

Bet tā neatkāpjas..

Neskatoties uz to, ka ārā ir aukstums, kurš žņaudz pirkstus, mazliet dubļains un sniegs pa pusei nokusis,  migla ir ietinusi apkārti - padarījusi to noslēpumainu un sapņainu..

Kļūst tumšāks, bet tā neatkāpjas, tā ieskauj vairāk un vairāk.

" Uz zemes ir gaiteņi,
  Gari un balti..
  Kur klusums iznāk no kaktiem.
  Uz zemes ir zāles,
  Kur sāpju putni sēž uz hromniķeļa laktām..

  Uz zemes vēl pārtrūkst soļi
  Pie tikko iesāktas vagas
  Un ir jāuzvelk ģipša svārki
  Tie ir balti un bezgala smagi... "

Kamēr šodien skolā pirmā stunda nenotiek..

Izejot ārā mani apžilbināja košais sniega baltums.
Bet vislielāko uzmanību man pievērsa mazie ledus kristāliņi, kuri bija apņēmuši koku zarus. Bet kā ? - Vēl vakar kokus rotāja bieza sniega kārta..

Rokas bija trakoti pārsalušas, tomēr bildes mani ļoti iepriecināja. (:

Zem sniega kārtas.

Kamēr laukā ir neomulīgs laiks, spēcīgi pūš vējš, sniegs pamazām kūst, ūdens peļķes ir pārklājušas ledu un valda apslēpts nemiers, es izlēmu ielikt dažas savas iekrātās bildes no pagājušā gada, kad bija uzsnidzis pirmais sniegs un vēl bija manāma košu krāsu dažādība dabā.

Mazliet..

Mazliet aukstumā kopā ar koši zaļajām sūnām un sasalušajiem zāļu stiebriņiem ziemā..

 Mazliet pelēcīgos toņos, vijoties ar smalku ledus kārtu..