Agrajā vasaras rītā..

Un ir atsācies jauns vasaras rīts..
Nesen lijušais lietus pārklāj nakts atstātās pēdas un pamazām aust saule. Gaisīgie, biezie mākoņi pārvietojas lēni un apslāpē pirmos, vieglos saules starus..

Rapšos.

Lauku pārņēmis dzeltens košums.. Šķērsās, dzeltenās lauku strīpas atdala zaļie lauki un tuvumā esošais meža biezoknis.
Rapša ziediņi atdarina saules silto krāsu un atstaro tās maigos starus. Vietām saules gaismu apslāpē smalkā, gaišā ēna. Tā vien šķiet, ka kāds ar krītiņiem ir rūpīgi iekrāsojis katru rapša lapiņu un radījis gleznu..

Ar lauku garšu mutē..

Apkārt viegla noskaņa, jūtama siena smarža, dzirdama viegla vēja šalkoņa, apkārt bagātīgi apstādīti lauku klajumi un viegla saule.. Ieelpo gaisu dziļāk un lēnāk.. - Jūti, lauku garšu ?

Kastaņu ziediem palēnām krītot..

Iekļaujoties sīkumos..

Starp zāli atrodamas smalkas detaļiņas.. - Baltie, mazie puķu ziediņi ar krokotajām ziedlapiņām, sīka, gandrīz mikroskopiska vālīte starp zāļu stiebriņiem, violetā tonī klāta vālīte ar sīkām, garenām stīgām, kā arī mazie grants akmentiņi..

 

Ja vēl nesen kastaņu kokiem bija pumpuriņi, to ziediņi lēni gatavojās un vērās vaļā, tad tagad tie ir atplaukuši visā skaistumā. Vieglās, baltās kastaņu ziedlapiņas ar dzeltenajiem un rozā pleķīšiem ir plaši atvērušās un izlaidušas savas stīgas, kuru galos rotājas smalkās ziedputekšņu bumbiņas.

Tagad jau šis skaistums palēnām krīt zemē...