Aizsaluši čuksti..

"varbūt parunāsim par kaut ko citu
aprausim visas aizsāktās tēmas
bet labāk jau vienkārši paklusēsim
un atjaunosim
klusējot risinātās sarunas"

            -   Patīkamu skatīšanos   .              

 

19.10.

Ledainās dzirkstelītes...

Pacietība.

Tās pastaigas pilsētas vidē, kad skatiens tik uzkrītoši vērsts ietves maliņām, kur starp asfaltu un apmalīti kaut kas mazs, zaļojošs spraucas cauri.

Tās pastaigas, kuras ved cauri mežam, kur tik spēcīgi smaržo virši, egļu skujas sausās sūnas. Un tur ,saules apspīdētas, spīguļo mētras, kurās karājas sarkanās brūklenes un kaut kur arī vēl nenolasītās mellenes.

Tās pastaigas pa garo dēļa taku, kur tieši zem sola ir skaisti sabiruši čiekuri un skujas.

Tās pastaigas gar smilšaino krastu, kad tiek ievērota maza, līdz galam neizdegusi oglīte vai mazi ziediņi pie niedrēm.

Un viņa ir tik ļoti pacietīga un sēž gan pie jūras krasta, gan apstājas uz ietves, gan aiziet patālāk apsēsties meža malā.. jo man ir līdz fotoaparāts. Un viņa zina, ka vēlos tos visus mazos nieciņus iemūžināt, jo tādi, kādi viņi ir tobrīd.. - tādi viņi vairs nebūs nekad. Tāda nu es esmu - acīga un sīkumaina. Bet jūs jau to zināt.

Augustā..

Starp tiem zilajiem un zaļajiem toņiem..