Caur aukstuma elpu..

Nu ko.. Beidzot ir iestājusies ilgi gaidītā ziema. (:

Paverot durvis acis žilbst no sniega baltuma. Sperot soļus ir dzirdama tā patīkamā sniega saplakšanas skaņa, kura skan gluži tā pat kā kartupeļu ciete, kura tiek spiesta rokās. Sals kož pirkstos un padara tos stīvus, rokas bez cimdiem kļūst ledaini aukstas. Saules gaismā sniegs spīguļo un silda vaigus.

Sniegotajās ielās apgrozās cilvēku pūļi, bērni izbauda ziemas priekus. Saplacinātais sniegs kļuvis slidens un pārvietošanās lēnāka, tomēr baudāmāka, acis mirds, redzot apkārtnes skaistumu. Apkārtne, sniega pārklāta, ir kļuvusi par dzīvo gleznu.. Koka zari ir smalki apsarmoti un pārkaisīti ar sniegu..

Sen nebiju skatījusies savas bildes ar tādu sajūsmu, ceru, ka arī jums patiks.

Netipisks decembris.

Tā nu ir gandrīz aizvadīts viss decembris - bez sniega un īpaši liela aukstuma.
Apkārtne nemaz neliecina par pirmo ziemas mēnesi. Ja visu šo laiku laukā bija silts gaiss un nekas neliecināja par aukstuma klātbūtni, tad vakar laukā viss bija maigi apledojis. Arī dubļus pārņemtie zemes ceļi bija sasaluši un peļķes tajās apledojušas. Tas bija kā maigs aukstuma pieskāriens, jo nemaz nelikās, ka ir tik vēss laukā.