Ar basām kājām rudens rītā..

Kad ārā rasa apkārtni padarījusi vēsu, es dodos pastaigā ar basām kājām, atstājot virtuvē karstu tēju. Aukstajā, slapjajā zālē aiz maniem soļiem paliek zaļāki zāles pleķīši, kuros rasa ir izsmērēta un vairs tā nespīguļo.
Šajā aukstumā ir rodams neparasts, spīguļojošs skaistums, kurš drīz vien, saules apspīdēts pazūd un atgriezīsies tikai nākamajā rītā..

Salikums.

Tas no tiem laikiem, kad saule spīdēja spožāk, sildīja labāk un vēl nebija atsācies rudens..
Diena bija tik piepildīta, tajā bija saulains, mākoņains, lietains laiks. Pirms brīža braucošās mašīnas cēla putekļu viesuli, bet tad no ceļa to noskaloja lietus.
Tie bija vēl tie laiki, kad viss bija košāks un likās skaistāks.
Tie bija tie laiki, kad viss vēl bija lieliski.
Tā bija tā vieta, kur viss notika daudz patīkamāk un jaukāk.