Vizbulīšu laiks.

Ieraugot vizbulīšu bildes internetā, man radās vēlme aizbraukt līdz mežam, uzmeklēt un nobildēt tās. Kāpu uz velosipēdu un devos ceļā. Sākumā tās nevarēju atrast, tā vietā man izdevās iemūžināt zāģu skaidas, kuras man atgādināja rīvētu sieru virs sūnām. Lai nu kā, es pabraucu gabaliņu tālāk, un bija saredzamas jau vairākas puķes. Mežs mani nemanāmi vilka dziļāk un dziļāk, vējam, šūpojot kokus, radās dīvainas skaņas, kuras man lika pārlaist skatu apkārtnei, jutos diezgan neomulīgi un tad attapos, ka esmu iegājusi pārāk dziļi un mans velosipēds atradās ļoti tālu no manis. Lēni spēru soļus atpakaļ un manās acīs iekrita arī kaut kas cits, ne tikai pašas vizbulītes. Tie bija ķērpji un tie bija tik ļoti savādāki, atšķirībā no tiem, kādus biju redzējusi savā sētā. Tuvāk ceļa malai es ieraudzīju melnu vaboli, kura uzņēmīgi maršēja uz ceļa pusi.

Vienkāršība.

Un manā acu priekšā paveras glezna..

Pašas vienkāršākās lietas mēdz būt acīm vistīkamākās.

Mazās sūnu zvaigznītes viegli izkaisītas starp smalkajām akmens šķembām..

Un es atgriežos pie pirmā attēla mazliet savādākā paskatā..

Un lazdu kokus rotā dzelteni brūnās skaras..

Bet no cita leņķa pavēršas jau savādāka nokrāsa..

Arī ķieģeļu lauskās ir atrodama sava burvība.

Mazie plūmju pumpuriņi.

Skaidās.

Skaidas.. Tās ir kā puzles kauliņi pagalei.. Savukārt, pagale - kā puzles gabaliņš kokam.
Diez.. Cik gan daudz varētu būt šādi gabaliņi vienā pagalē..

 

Trijās krāsās.

Un sētas sāk rotāt nākamās pavasara puķes, kuras ir izlīdušas no zemes un ir paspējušas uzplaukt, kamēr daba vēl palēnām sāk atgūties no ziemas aukstuma..

" Tu rokās ziedu
pinekļus nesi,
Tu zemes ziedu
gūsteknis esi...

Ai, zemes ziediem
maigi var siet :
šķiet brīžam - pašas
rokas tev zied...

Šķiet brīžam - šie ziedi
pēdējs un viss.
Tik tāla teika
ir debesis.

Bet, nakts kad un mūžība
zvaigžņājā kāp, -
tu kluss teici : pinekļos
rokas tev sāp... "

/ F. Bārda. /

- Liels paldies kaimiņienei, kura man sniedza iespēju iemūžināt šīs skaistās, košās krāsas. (:

Sniegpulkstenītes.

Vēl vietām ir palicis nenokusis sniegs, tomēr tas neliedz sniegpulkstenītēm lauzties ārā no zemes un lēnām atplaukt.

Mazliet arī aizķērušies aukstie ūdens pilieni, kuri rotā agrās pavasara puķes.