Ieraugot vizbulīšu bildes internetā, man radās vēlme aizbraukt līdz mežam, uzmeklēt un nobildēt tās. Kāpu uz velosipēdu un devos ceļā. Sākumā tās nevarēju atrast, tā vietā man izdevās iemūžināt zāģu skaidas, kuras man atgādināja rīvētu sieru virs sūnām. Lai nu kā, es pabraucu gabaliņu tālāk, un bija saredzamas jau vairākas puķes. Mežs mani nemanāmi vilka dziļāk un dziļāk, vējam, šūpojot kokus, radās dīvainas skaņas, kuras man lika pārlaist skatu apkārtnei, jutos diezgan neomulīgi un tad attapos, ka esmu iegājusi pārāk dziļi un mans velosipēds atradās ļoti tālu no manis. Lēni spēru soļus atpakaļ un manās acīs iekrita arī kaut kas cits, ne tikai pašas vizbulītes. Tie bija ķērpji un tie bija tik ļoti savādāki, atšķirībā no tiem, kādus biju redzējusi savā sētā. Tuvāk ceļa malai es ieraudzīju melnu vaboli, kura uzņēmīgi maršēja uz ceļa pusi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru