Uguns.. Tā ir tik dažāda. Tik neizprotama, mākslinieciska, noslēpumaina, nežēlīga.. Tā iznīcina visu, kas pagadās tai pretī, tās liesmas apņem visus šķēršļus un palēnām tos saēd, aiz sevis atstājot tikai pelnus.
Un pirmajā liesmotajā bildē ir redzams kā tā šķeļas un ir izveidojusi vairākus slāņus iekš liesmas..
Uguns liesmas zem zaru kupola atgādina saullēktu, kurš lēnām ceļas, kļūstot spēcīgāks un skaistāks.
Bet, uzmetot uz dzēlīgajām un karstajām liesmām vēl žagarus, tā savu neapmierinātību izrāda ar dzirkstelēm, kuras kā garas bārkstis ieņem dažādas formas, rotaļājoties ar gaisu, sasniegušas kulmināciju, tās nemanāmi izkūp.
Tam visam pa virsu vēl uzrodas maigs dūmu mākonis.
Tomēr uguns neatkāpjas, tā palēnām turpina pieņemties spēkā, bet vējš viegli tai uzpūš un tā maina kursu.
Mazās liesmiņas lēni saēd smalkos zariņus.
Mazie, sarkanie žagaru galiņi lēnām tinas uz iekšpusi un tad nokrīt pie pelniem un, palēnām zaudējot savu koši sarkano toni, tie kļūst tik pat nedzīvi kā pelni..
Un karstās uguns ogles plaisā uz sašķeltajiem dēļiem..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru