Un pēc nemiera pilnā lietus ir palikušas bagātīgas lietus lāses, kuras izrotā dabu..
Mazās lietus lāsītes sakrājušās uz koka un un noslīdējušas zem zariem. Tās līdzinās smalkām pērlītēm, kuras savērtas virknē..
Pēc nemitīgās sišanās pret logu, lietus ir norimis un tā atstātās lāses ir pieplakušas pie loga.
Ja tā labi ieskatās, ir manāms smalks koku zaru atspulgs dzidrajās lāsēs.
Arī pūpols ar dzeltenajām ziedputekšņu stīgām ir saķēris smalkās lāses.
Bet ne tikai pūpolam tas ir izdevies..
Arī uz plēves ir palikušas apaļās lietus lāsītes.
Uz zilo sniegpulkstenīšu lapām arī ir pieķērušās aukstās lietus lāses.
Apņēmušas sniegpulkstenīšu kauslapas, tās piešķir māksliniecisku noskaņu, tā it kā mākslinieks būtu ar ūdenskrāsu klātu otu pārbraucis pāri un izpludinājis krāsas..
Zaļi sarkanīgos toņos.
Un tam visam pa vidu vēl slapjās zāģu skaidas ar vieglāku un smagāku krāsu noskaņu.
Un biezās lāses ieslīdējušas starp ziedu lapām, radījušas spoguļa efektu. Kaut kur pa vidu vēl manāmas mazas, sīciņas lāsītes.
Pie krokusiņiem arī pieplakušas lietus bumbiņas, kuras pārņēmušas violeto nokrāsu.
Pīlādža zarus ir pārņēmis biezs sūnu slānis, kurš jau ir paspējis uzsūkt lejup krītošās ūdens lāses.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru