Pielijušās ietves.

Pēdējās dienas ar slapjām kājām, nosalušām rokām un domu pārņemtu prātu..

Tomēr tās burvīgās krāsas.. Tās peļķes, tas neiecietīgais vējš un smalkais, aukstais lietus, kurš sitas sejā..

Tās haostiskās lapu kaudzes.. Un galu galā pielijušās ietves. Rudens burvība.

Pilieni.

Kad lietus noskalojis putekļus un pielējis takas.. 

Zirnekļa tīkos satinies rīts.

Man patīk tie slinkie sestdienas rīti, kad varu atvērt acis un saprast, ka esmu atgriezusies mājās un šodienu varu pavadīt tā kā vēlos. Brīvdienas ir tik nepiespiestas un vieglas..

Tik agrs rīts un tik ļoti silta saule..  Spīguļo tīmekļi saules gaismā, viegli plīvo vējā un.. vēl gaisā mazliet vasaras smarža..

Smalkais vieglums.

Atradu mazu tauriņu ieleju savā dārzā.. 

Solis pie soļa un, pašai nemanot, acu skatiens pieķērās pie oranžajiem ziediem uz kuriem bija nolaidušies tauriņi.. Smalkās tauriņu kājas slīdēja pār ziediem, tie lidoja no vienas vietas uz otru, reizēm arī ātri pārkāpjot uz blakus ziedu.

Kad notiek tik izveicīga kustība, atliek ar pievērtām acīm ātri fotogrāfēt un cerēt uz iepriecinošu iznākumu.
Šeit arī tas ir..

- Patīkamu skatīšanos ! (: