Ejot pa sliedēm, manu skatienu noķēra milzīgs, pelēks akmens, kurš bija klāts ar maigi pelēcīgi zilganiem ķērpjiem, kuri bija vietām paretināti, tomēr tajā pašā laikā bija lieliski pielāgojušies akmens krāsai, ka to zudamība nebija īpaši manāma. Uz akmens arī atradās smalkas, sausas sūnas, tajās bija vērojama krāsu pāreja no tumšāki zaļu uz gaišāki zaļu krāsu. Sūnu galos vijās smalki zirnekļu tīkli, kuri ķerstīja vieglo pavasara vēju..
To varēja uzlūkot arī caur koku zariņiem, kuros tikko parādījušās pirmās smalkās lapiņas..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru