Pirms atkušņa.

Kad laukā nesaudzīgi pūš vējšs, līst lietus un kājas slīkst zemē, kura piesūkusies ar sakusušo sniegu, es vēlos atgriezties.. Spert soli atpakaļ un vēlreiz izjust to auksto laiku, kad sniegs saplaka zem kājām un bija jūtama tā saplakšanas skaņa. Kad vel sniegpārslas krita no debesīm un roku pirksti sala šķietami biezajos cimdos.

"Bet tagad, kad tumsas mugura melna un plata iezveļas rūtīs, ar savas sirds vienmuļo pulsu es saskaldu laiku... un bruģēju smadzenēs lielceļus šaubām, jo vai arī mani kāds taupa ? "