Mierīgas mūzikas pavadījumā sēžu uz ēnā neapspīdētā zemes pleķīša un, atspiedusies pret koka aso mizu es kavējos atmiņās..
Aizveru acis un paveros uz saules pusi, vējš šūpo zarus virs manas galvas.
Un tur netālu arī gārsas ziedos piņķerējas ar melnajām svītrām pārklātie kukainīši..
Kaut kur arī pa ceļam mazi nieki, kas pievelk skatienu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru