Tā nu kāpju savos koši sarkanajos gumijas zābakos un dodos ceļā..
Kājas grimst mīkstajā zemē, kura piesūcināta ar ūdeni pēc nakts lietus. Es izjūtu, kā zāle noplok zem maniem soļiem.
Tik daudz skaistu krāsu apkārt.. Sniegpulkstenītes kā zils paklājs pārklājis zāli pie žoga.
Zaru galos pieķērušies mazie, apaļie pumpuriņi.. Pamazām plaukst zaļās upeņu lapas - kaut kur domās pavīd upeņu smarža.
Pelēkajos toņos ievijies zelts.. Pūpola baltās stīgas uzstājīgi izslējušās un vējā birdina putekļus no savām zeltainajām vālītēm.
Un esmu nonākusi līdz ēkas drupām, kur ķieģeļu lauskas un sadrupinātie akmeņi slēpjas zem apkaltušajām sūnām.
Un koka celmā slēpjas mazās zālītes..
Un pie koka zara klāt pieķērusies pieneņu sēkla, kas vējā brīvi plīvo..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru