Kad beidzas asfalta noklātais ceļš, pastaiga turpinās gar priežu audzi un sākas grants ceļš, kura malā ir vērojami lielāki akmeņi un mazi grāvji, kurus pilda ūdens.
Pirmo reizi ir tik silta diena, saules gaismā žilbst acis un karst manas plaukstas.
Pēc gandrīz stundas gara ceļa esmu nonākusi līdz vietai, kur no ceļa atiet maza iestaigāta taciņa. Šī vieta man nav sveša, es dodos pa taku un ieeju mežā. Tas ir neparasti skaists.. Caur koku zariem spraucas saule, apkārt valda tik patīkama noskaņa, ir sajūtama mitro sūnu, egļu skuju un zāģēta koka smarža, apkārt kaut kur savā nodabā čivina putni.
Un te arī viņas.. - Vizbulītes.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru